Latvijas zinātnieki strādā pie mākslīgās saules izveides 

  • Post category:Interesanti
  • Reading time:4 mins read
Latvijas zinātnieki strādā pie mākslīgās saules izveides 
Latvijas zinātnieki strādā pie mākslīgās saules izveides 

Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana. Tā sauc pētījumu, kas veikts Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtā kopā ar kolēģiem no Igaunijas. Šis ir viens no pagājušā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā. Pētījums saistīts ar jauna tipa kodolsintēzes reaktoriem, kas nākotnē pasauli varētu nodrošināt ar neizsmeļamu un teju bezmaksas enerģiju uz zemes, izveidojot mākslīgu “sauli”. 

Pērn Francijā uzsākta pasaulē pirmā eksperimentālā kodolsintēzes reaktora būve. Lai šāds reaktors nākotnē varētu darboties, kopā apvienojušies zinātnieki no visas pasaules. Arī Latvijas universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks Aleksandrs Platoņenko kopā ar kolēģiem veic pētījumu, kas nākotnē ļaus šādam reaktoram darboties labāk un ilgāk. Bet kas tad īsti ir kodolsintēzes reaktors?

Pētnieks Platoņenko skaidroja, kas ir kodolsintēzes reaktors: “Tā ir kā maza saulītes uz zemes. Ļoti daudz enerģijas. Mēs ceram, ka tā būs faktiski par brīvu. Neko neizmaksās, jo būs kā uz saules faktiski.”

Nākotnē šādi reaktori varētu kļūt par neizsmeļamas enerģijas avotu. Tas nozīmē, ka elektrība, piemēram, būs pieejama gandrīz bez maksas. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet gluži tā nav.

“Optimistiskais plāns bija 2050. gads, kad tas strādās. Es ceru to vēl pieredzēt,” norādīja Platoņenko.

Ar šādu reaktoru pasaulei būs iespēja izvairīties no tādām kodolreaktoru traģēdijām kā Černobiļā vai Fukušimā.

“Parastajā kodolreaktorā ņem urānu, liek iekšā un tas tur sabrūk. Veidojas enerģija, bet ir ļoti daudz atkritumu. Atkritumi ir galvenā problēma, kas spiež cilvēkus no šādiem reaktoriem atteikties. Šajā gadījumā mēs ņemam ūdeņraža izotopus, kas ir droši. Liekam iekšā, saspiežam un rezultātā iegūstam hēliju, ko var izlaist laukā. Arī neitronus. Tas faktiski sanāk ļoti ekoloģiski,” atklāja pētnieks. 

Jauno reaktoru veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos. 

LU pētnieks atzīmēja: “Reaktors sastāv no miljoniem detaļu. Zinātnieki visās valstīs piedalās šajā projektā un pēta katrs savu mazu daļiņu. Mēs ņēmām optiskās komponentes. Notiek reakcija un jāskatās, jāmēra, kas tur notiek. Ir optiskās komponentes – stikli, cauri kuriem nonāk visa informācija detektoros un citās iekārtās.”

Optiskajiem materiāliem jāspēj izturēt visi procesi, kas notiek reaktorā. Latvijas zinātnieki kopā ar kolēģiem no Igaunijas pēta, kas ar šiem materiāliem notiek apstarošanas rezultātā un augstās temperatūrās. Pēta gan eksperimentāli, gan apskata teorētiskā līmenī. Iegūtie dati palīdz paredzēt, kā optiskās daļas reaktorā uzvedīsies, palīdzēs tās uzturēt labā stāvoklī un pagarināt šādu materiālu kalpošanas ilgumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Avots

Padalies
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •